Baltijā lielākais grafiti

Baltijā lielākais grafiti, kā izrādās, ir atrodams nekur citur kā mūsu pašu galvaspilsētā Rīgā. Divus gadus atpakaļ, 2014. gada vasarā un gandrīz pašā Rīgas centrā nepilnu mēnesi tapa Baltijā lielākais grafiti gleznojums. Autori šo darbu nodēvēja par “Saule. Pērkons. Daugava”. Šo lielformāta darbu paveica ne tikai Latvijā, bet nu jau arī pasaulē pazīstami latviešu grafiti mākslinieki – Rudens Stencil (īstajā vārdā – Dainis Rudens) un Kiwie. Šis darbs tapa ar patriotisku noskaņu un par godu Latvijas kārtējai dzimšanas dienai. Grandiozais grafiti «Saule. Pērkons. Daugava» attēlo tāda paša nosaukuma dziesmu, tas ir kā simbols komponista Mārtiņa Brauna skaņdarbam ar izcilā latviešu rakstnieka Raiņa poēmas vārdiem. Vizuāli par grafiti iedvesmu kalpojuma kāds 1938. gadā izdotais Dziesmu un deju svētku plakāts. Grafiti apvieno seno latvju vēsturi ar mūsdienīgo pilsētvides mākslas izpausmi, liekot ikvienam garāmgājējam piedomāt pie mūžīgām tautas vērtībām. Grafiti arī šodien vēl joprojām ir brīvi pieejams ikvienam apskatei, tas atrodas Rīgā, Tallinas ielā 46 (posmā starp Čaka ielu un Barona ielu).

Stāstā par šī darba ideju viens no diviem māksliniekiem – Kiwie, min, ka pieminētā, grandiozā sienas glezna ir kā dāvana Latvijai un visiem tās iedzīvotājiem, it īpaši rīdziniekiem. Kopā ar Rudens Stencil izvēlējušies uz mirkli atlikt ierasto un katra individuālo grafiti stilu malā un radīt kaut ko, kas spētu Rīgas un visas Latvijas iedzīvotājiem atgādināt par Latvijas vēsturi un latvieša kultūras vērtībām. Mākslinieks aicina arī citus iedzīvotājus daļu savas enerģijas devas novirzīt tieši kopējā valsts kultūras celšanā, aizmirstot par ik vakara aizmiršanos televizora ekrānā.

Savukārt, otrs projekta mākslinieks Rudens Stencil savos izteikumos uzsver, ka nenoliedzami grafiti zīmējuma pašmērķis ir attaisnojis visas viņa cerības un smago darbu. Patīkami, ka šis projekts liek cilvēkiem uz ielas apstāties, ar apbrīnu aplūkot zīmējumu un pie sevis dziļi padomāt par to, kas esam un no kurienes nākam. Šī darba tapšana palīdzējusi māksliniekam pašam apzināties sevi, iekšējo spēku un neizmērojamo lepnumu par savu latvisko izcelsmi. Šādā Izceļot grafiti kā mākslas veidu Rudens Stencils ir vēlējies tādā veidā iedvesmot apkārtējos cilvēkus uz cēlu rīcību, kas kopumā dotu svarīgu pienesumu gan katram individuāli, gan arī visai latviešu tautai kopumā. Mākslinieks uzsver, ka mūsu tēvu senči ir zinājuši, ka lepnas valsts statuss ir jānopelna smagā darbā, kā arī tas ir jāaizstāv no ārējo faktoriem un draudiem.

Runājot par pašu mājas sienu, uz kuras tapis monumentālais lielformāta grafiti gleznojums, ir jāmin, ka tā kopumā ir 22 metrus augsta un 35 metrus plata. Viss zīmējums aptver 800 kvadrātmetrus šīs ēkas. Ievērojams ir fakts, ka šī mākslas darba izveide no māksliniekiem prasīja vairāk nekā 19 dienas darba, strādāts tika katru dienu no agra rīta līdz vēlam vakaram. Ne bez pamata viss zīmējuma tapšanas process sasaucas ar pašu dziesmu – abi mākslinieki strādāja kā svelmainā saulē un karstumā, tā arī negaisā un pērkona laikā.

Interesanti ir arī fakti par grafiti zīmējuma koncepta izstrādi. Lai tas būtu maksimāli autentisks, tā izveidē tika piesaistīta zināmā latviešu literatūras zinātniece – Janīna Kursīte, kā arī mākslinieks un latviešu seno zīmju pazinējs Modris Tenisons. Abi eksperti sīku un smalki sekoja līdzi grafiti izstrādes procesā no tā pirmās dienas līdz pat pēdējai, kad mākslas darbs jau rotāja sienu. Palīdzēja arī diskusijas ar Andri Gaili, tā tika padziļinātāk izprasti dažādi ar tēmu saistītie vēstures fakti un laika posms, kas latviešiem saistās ar Raiņa poēmas “Daugava” tapšanas laiku. Vēl jāpiemin, ka pašu sienas krāsojumu papildus realizēt palīdzēja arī jaunais un daudzsološais mākslinieks Ēriks Caune. Šis nenoliedzami apjomīgais grafiti projekts tapa ciešā sadarbībā ar «Blank Canvas» (no angļu valodas – “melnās kanvas”), ielu mākslas pasākumu, ēkas saimnieka atļauju un piekrišanu, kā arī Rīga2014 atbalstu. Ēkas mākslas darba svinīgajā atklāšanā ar dziesmām piedalījās apvienotais koris diriģentes Airas Birziņas vadībā, tanī tika saaicināti dalībnieki no tādiem latviešu koriem kā “Soare”, “Balsis” un “Norise”.