Grafiti labās un sliktās puses

Grafiti oficiāli būdams mākslas veids jau no agrajiem deviņdesmitajiem gadiem ir atvēris daudziem acis uz ielu mākslu un devis jaunu perspektīvu. 2008 gadā, pasaules modernās mākslas muzejs atveidoja pirmos grafiti un ielu mākslas darbus savā muzejā tiešām liekot ielu mākslai likties daudz nozīmīgākai no mākslas aspekta. Kamēr valstīs kā Kanādā katru gadu iegulda 1 miljonu Kanādas dolāru grafiti bojājumu noņemšanā, neskatoties uz to pastāv dubultie standarti, kad tiek apspriests jautājums par labajām un sliktajām pusēm grafiti jomā.

2013. Gadā kāds jauns puisis kuru sabiedrībā uzskatīja par nākamo Banski (Kādreiz ļoti populāru grafiti mākslinieku un ielu mākslas aizsācēju). Kaut kādā veidā izvairījās no cietuma soda, kad viņš bija apzīmējis kādu maģistrāli pilnu ar dažādiem zīmējumiem. Tikmēr kāds puisis no Londonas tika notiesāts uz 27 mēnešiem cietumā par to, ka viņš nav pietiekami talantīgs līdz ar to viņš ir tikai vandālis. Šie ir tikai daži piemēri labajām un sliktajām pusēm, bet ko varam paņemt no šī piemēra ir tas vai sabiedrībā ir pieņemami tas ja neesi pietiekami talantīgs ielu mākslas jomā, tevi jāuzskata par vandāli?

Jau kopš grafiti dzimšanas sešdesmitos gados, pilsētas ir uzskatījušas grafiti mākslu par bezjēdzīgu vandālismu, bet tajā pašā laikā talantīgi mākslinieki tiek uzskatīti par dieva dāvanām tā teikt. Bens Eins ļoti slavens grafiti mākslinieks kura darbi ir pat dāvināti ASV bijušajam prezidentam Barakam Obamam, viņš tiek uzskatīts par mākslinieku un iemests tajā pašā čupiņā kur gleznotāji vai tēlnieki. Viņš arī pats uzsver, ka grafiti ir pozitīvs trieciens sabiedrībai, un viņš pats personīgi ir ieguldījis daudz naudas lai izveidotu speciāli grafiti paredzētiem māksliniekiem sienas uz kurām veidot darbus, pat pašos pilsētas centros. Uztverot grafiti par to kāds tas ir un saprotot tā jēgu un kulturālo vērtību, tas var darīt brīnumus pilsētu tūrisma industrijai. Šobrīd pasaulē rīkojot daudzus grafiti mākslas festivālus tajos ierodas pat aptuveni simt tūkstošu cilvēku katru gadu, ieskaitot māksliniekus, mākslas kritiķus un vienkārši piekritējus. Arī bez šādiem pasākumiem katra mākslīgi izveidotā siena ar šiem zīmējumiem visticamāk iekļauta pie tūrisma objektiem, trīs stundu grafiti pārgājieni dažādās Anglijas ielās kopā ar gidu var jums pat izmaksāt uz 30 eiro, taka tas nav nieka investējums, savienoti kopā ar stāstiem un zīmējumu detalizētiem aprakstiem, šie tūrisma pasākumi ir ļoti populāri tūristu vidū.

Nesen Londonā no kādas vecas sienas tika noņemts Banska slavens darbs un cilvēki bijuši ļoti šokēti par to, jo šim darbam ir liela kulturāla vērtība grafiti nozares vēsturē. Un šādi gadījumi notiek bieži, kad tiek noņemti slaveni ielu zīmējumi kuru vērtība sasniedz pat simtiem tūkstošus dolāru. Un tā tiešām ir problēma, lai gan nemitīgi rodas jauni darbi, nevajadzētu ļaut pilsētas valdībām atbrīvoties no darbiem , kas var atnest valstij daudz ienākumus jau no tāda aspekta, ka kādā jomā tam ir kulturāla vērtība un tāda tā paliks un augs ļoti ilgi.

Daudziem grafiti māksliniekiem ir vaicāts, kādēļ jūs vienkārši negleznojat legāli? Un kāds mākslinieks kurš šobrīd atrodas cietumā atbildēja, ka grafiti vienmēr ir bijis kaut kas kā aizliegtais auglis, mums ar parasto mākslinieku domāšanas stilu nav nekā kopīga. No tāda aspekta vien ir svarīgi saprast labās un sliktās puses un cik daudz šie cilvēki ir gatavi upurēt savas mākslas dēļ.