Grafiti Latvijā

Grafiti ir lielpilsētu māksla un ātrāk vai vēlāk tas nokļūst līdz katras valsts galvaspilsētai. Piemēram, mūsu pašu Rīgā pirmie grafiti, kuri klasificējas šinī kategorijā, sāka parādīties astoņdesmito gadu otrajā pusē lån. Grafiti mākslas darbi tapa ļoti reti, bet tie bija ievērojami savos izmēros. Viens no pazīstamākajiem grafiti no astoņdesmitajiem gadiem tapa tā saucamajā Maskavas forštatē jeb precīzāk – Maskavas ielas sākuma tramvaju tunelī. Šis lielformāta grafiti ar pārtraukumiem laikā tika veidots un papildināts sākot ar 1987. gadu un turpinājās līdz pat 1994. gadam. Tā tapšanās piedalījās vairāki autori, kurus nu jau var saukt par Latvijas grafiti mākslas aizsācēji – Picasso, Krys (īstajā vārdā Vadims Meikšāns) un Malysh. Tematiski šis grafiti attēlo tādu kā brīdinājum ikvienam par neizbēgamās nāves tuvošanos. Žurka, kas smejas uz daļēji sagruvušas pilsētas ar krāsu aerosola baloniņu fonā, papildus tam svētā Jēzus tēls, kā atgādinājums par laiku, kas ikvienam no mums lēnām sāk iztecēt. Vietas izvēle šim konkrētajam grafiti bija tieši saistīta ar vajadzību piesaistīt pēc iespējas lielāku auditoriju, ikdienā caur tuneli kursējošais tramvajs šim mērķim noderēja ideāli. Paši pirmie darba zīmējuma fragmenti tapa tālajā 1987. gadā, pēc tam atsākās 1989. gadā un pēdējie papildinājumi tika pievienoti 1994. gadā. Lai arī tapuši īstā grafiti stilā un absolūti nelegāli, šie gleznojumi rotāja tramvaju tuneļa sienas teju desmit gadus no vietas. Mākslinieki dalās atmiņās par to, kā šī darba tapšanas laikā bieži satikuši cilvēkus turpat uz ielas, kuri bieži iesaistījušies sarunās. Uzzinājuši, ka mākslinieku šo grafiti veido paši par saviem līdzekļiem, kā arī riskē ar ieslodzījumu, viņi bieži tika uzskatīti par trakajiem. Vadims Meikšāns jeb Krys, kurš ir šī darba līdzautors, kādā Dānijā publicētā enciklopēdijā mākslai tika nodēvēts par vienu no grafiti virziena pamatlicējiem.

Graffiti 1985. gadā Latvijā ienāca līdz ar toreiz jauno un moderno hip-hop kultūras vilni. Tieši tāpat kā Amerikā, tam piemita visai specifisks mūzikas stils – hip-hop un reps, kopā ar jauniem deju un mākslas veidiem. Grafiti toreiz bija daļa no hip-hop. Protams, ne jau šinī gadā grafiti kā tāds pirmo reizi ienāca Latvijā, bet tas atzīmē pirmo grafiti censoņu uzrakstus uz sienām, atzīmes (“tagus”) uz dažādiem publiski pieejamiem objektiem un ēku sienām. Astoņdesmitie gadi bija laiks, kurā grafiti mākslas pārstāvji apsāka apzināties sevi kā daļu no plašākas kustības. Drosmīgi bija arī pirmie mēģinājumi grafiti rakstus un zīmējumus atveidot atbilstoši pasaulē pieņemtajām grafiti ielu mākslas prasībām.

Deviņdesmito gadu sākumā valstī valdīja ekonomiskā krīze un grafiti māksliniekiem lielākoties gluži vienkārši pietrūka līdzekļu, lai iegādātos krāsas. Šī ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc grafiti māksla tika radīta izmantojot praktiski visu, kas bija pa rokai – grīdas krāsu, flomāsteru tinti, tāfeles krītiņus un tamlīdzīgi.

Savukārt, par pēdējos desmit gados ievērojamākajiem un pilsētvidē redzamākajiem grafiti māksliniekiem kļuvuši šie puiši – Faro, Saki un Sene, Skunk, Tase un Kiwie, kuru darbus ir iespaidojuši Novēģi. No šiem visiem rīdziniekiem visspilgtāk pamanāmais ir tieši Faro, viņa darbi ir tiešām lielā skaitā un atrodami visneiedomājamākajās vietās Rīgā. Aiz viņa pa pēdām popularitātē seko Saki un Sene, abi šie puiši bieži zīmē kopā. Viņu veidotos uzrakstus un zīmētās dažādu tipu cilvēku galvas Rīgā var sastapt praktiski visur. Protams, grafiti tapuši arī citās Latvijas pilsētās.