Vai veidot grafiti ir nelegāli vai tomēr tam vajadzētu būt atļautam?

Grafiti māksla no sabiedrības saņem sliktu reputāciju, tādēļ ka grafiti un to mākslinieki parasti ir pieskaitāmi pie vandāļiem un demolētājiem. Bet māksla ar pūšamo krāsu var būt patiešām veiksmīga un kreatīva, kamēr tā ir iedvesmota , jeb kā Somi saka “pikavippi heti” un atļauta, tā var būt tiešām visoriģinālākā no visiem ielu mākslas veidiem. Bet kādēļ sabiedrībā ir tāda stigma pret grafiti un to veidotāji pielīdzināti noziedzniekiem?

Viena vai savādāka iemesla dēļ sabiedrībā ir uzskats, ka grafiti mākslinieki ir iemetami tādā pašā klasē kā zagļi vai citi ļaundari. Jautājums rodas, no kurienes ir sācies tāds stereotips jo sabiedrība vai nu negrib, vai arī necenšas saprast šo abstrakto mākslu. Tāds uzskats ir radies, jo šiem māksliniekiem nav kur izpausties, grafiti būdama ielu māksla prasa ēku sienas vai kādus citus objektus lai varētu izveidot kādu mākslas darbu, līdz ar to sabiedrība un policija īpaši liedz iespēju šādiem pasākumiem notikt. Tātad rodas aizliegtā augļa efekts un šie jaunieši parasti to dara tik ilgi līdz tiek pieķerti un tas tiešām nav vandālības akts, tas ir kliedziens pēc saprašanas. Grafiti mākslai nav vienmēr jābūt kādam lamu vārdam uzpūstam uz vietējās dzīvojamās ēkas, šī māksla var būt arī ļoti kvalitatīva un apbrīnojama. Lielākās valstīs kā Vācijā, Norvēģijā un citur šiem māksliniekiem ļauj apstrādāt ēkas un pat viņiem samaksā par to. Tā tas notiek, jo kvalitatīvi grafiti zīmējumi mājas padara interesantākas un netradicionālas, kas ir lieliski! Ieguvēji reāli ir visi, ēka ir skaistāka, māksliniekiem ir kur izpausties, policija var koncentrēties uz tiešām svarīgu ļaundaru ķeršanu. Šobrīd jau šī stigma ir mazinājusies līdz ar paaudžu maiņu un šādi projekti tiek atļauti vairāk, bet tomēr grafiti tiek pieskaitīts pie vandālisma.

Sauksim lietas īstajos vārdos, vandālisms ir pretlikumīgs. Krāsošana publiski vai uz privātīpašuma lai arī cik māksliniecisks tas būtu var šo cilvēku ātri vien nogādāt nepatikšanās. Dažreiz ar soda naudu, dažreiz pat ar cietuma sodu un tas liekas nereāli, bet daudzreiz problēma slēpjas tajā, ka vienkārši šiem jauniešiem trūkst informācijas, kur nodarboties ar šādu mākslu. Lielpilsētās jau risina šo problēmu izveidjot grafiti pulciņus un ļaujot jauniešiem brīvā nodabā darboties ar krāsas flakoniem un darīt to uzraudzībā un pavisam legāli.

Šie jaunieši tiek uzskatīti par pabirām un kā viņi uzdrīkstas apķēmot mājas ar saviem flakoniem, bet kad gleznotāji apzīmē sienas, vai lieto citus abstraktās mākslas paņēmienus tas liekas normāli visiem. Tieši tas arī parāda, ka sabiedrība nosaka kas ir pieņemami un kas nē, bet īstenībā šie ielu grafiti veidotāji ir sava veida mākslinieki un mākslas orientēti cilvēki, tikai glezniecības, vai veidošanas vietā viņi izrāda savu mākslu ar krāsu flakonu palīdzību. Protams, dažos gadījumos šie grafitī pūtēji var būt ar vandālisma orientēti, bet tos var viegli atšķirt no īstajiem māksliniekiem kuri veido tiešām detalizētus zīmējumus nevis raksta frāzes vai savus vārdus uz sienām, kas tiešām ir nevajadzīgi. Īsumā šī raksta jēga ir tāda, ka ir nepieciešams radīt vietas kur šiem māksliniekiem darboties tādējādi atrisinot daudzas problēmas vienlaicīgi, jo ja sabiedrība turpinās šos māksliniekus noniecināt viņi turpinās pretrunīgi pretoties un speciāli apķēzīt mājas ar nevērtīgiem ķeburiem. Atbalstīsim visus māksliniekus nevis tikai tos kuri atrodas mākslas galerijās.

Paldies par finansiālo atbalstu blogam no mūsu draugiem Somijā – Ahoi / koroton laina!

Grafiti tāfele kā mācību līdzeklis

No pazīstamās ielu mākslas aizgūtais termins “Grafiti” un tā izpausmes veids – izpaust emocijas radošā veidā rakstos un zīmējumos, kalpo arī kā viens no produktīvākajiem mācību līdzekļiem – Grafiti tāfele, ko pielieto dažādos grupu darbos gan skolās, gan universitātēs un pat darba vietās. Grafiti tāfele pati par sevi pēc būtības var būt telpas sienas daļa, ļoti liela papīra lapa, balta vai melna tāfele, apzīmēšanai paredzēta speciāla tapete, ar kuras palīdzību studenti un/vai darbinieki var iesaistīties rakstiskās un vizuālās diskusijās par visdažādākajām tēmām. Grafiti tāfeles galvenais mērķis ir palīdzēt iesaistītajām personām sadzirdēt un saredzēt vienam otra idejas emocionālā līmenī. Grafiti tāfeles metode nodrošina interaktīvo sadarbību starp minēto grupu dalībniekiem.

Dažas no šīs mācību stratēģijas priekšrocībām ir:

  • to var īstenot 5 – 10 minūšu laikā,
  • dod iespēju kautrīgākajiem grupas dalībniekiem iesaistīties sarunās,
  • sniedz ātru pārskatu par visdažādākajām idejām grupas vidū, kuras var tikt izmantotas arī dažādos citos projektos,
  • nodrošina veidu, kā apstrādāt iegūto informāciju emocionālā, radošā līmenī – uzklausīt citu līdzcilvēku pārdomas par uzdoto tēmu.

Vēl pie šāda grupas darba priekšrocībām varētu minēt to, ka diskusiju/tēmu mērķi var sasniegt ātrāk un efektīvāk; labas savstarpējās komunikācijas dēļ komandas dalībnieki kļūst daudz pārliecinātāki par sevi un daudz radošāki, savstarpēji dalās ar iegūtajām zināšanām, informāciju, un izjūtām.

Grafiti tāfele var tikt izmantota kā iesildīšanās aktivitāte uzsākot jaunu tēmu vai atklājot semināru, apmācību ciklu. Šī stratēģija var arī tikt izmantota kā līdzeklis, kas palīdz studentiem un darbiniekiem sagatavoties publiskajai runai, prezentācijām auditorijas priekšā un tamlīdzīgi.

Grafiti tāfeles kā mācību līdzekļa procedūra ir sekojoša bet ne lēta, kas nozīmē ka tev vajadzēs (prestamos rapidos):

Pirmais solis būs sagatavošanās. Jums būs nepieciešama brīva, liela sienas telpa, uz kuras vairāki grupu dalībnieki vienlaicīgi varētu rakstīt. Nav nepieciešams aprakstīt tieši pašu sienu – to var pārklāt ar papīra loksnēm, tapetēm. Jums būs nepieciešami arī daudz rakstāmpiederumu, piemēram, marķieri, jo ar tiem uzrakstītos teikumus ir vieglāk saskatīt no attāluma. Ideāli, ja katram grupas dalībniekam ir savs rakstāmais.

Otrais solis – darbības noteikumi. Vēl pirms darbības uzsākšanas pārrunājiet ar grupu dalībniekiem noteikumus, piemēram, kas tiek uzskatīts par piemērotu atbildi un kā korekti izteikt savu diskomfortu piemērotā veidā. Izstāstiet grupu dalībniekiem, ka šīs aktivitātes laikā – rakstīšanas daļā, jāievēro klusums un jāatturas no komentāriem. Rakstīt ir ieteicams visiem vai vairākiem grupas dalībniekiem vienlaikus – tas ietaupīs laiku. Katram no grupas dalībniekiem uz grafiti tāfeles jāatstāj vismaz viens komentārs vai jautājums, tādejādi iesaistot visus grupas diskusijā.

Trešajā solī jau varat aicināt grupas dalībniekus pie tāfeles – rakstīt komentārus un jautājumus. Bieži vien šis procesa daļa iesākas lēni drošākajiem grupas dalībniekiem izradot iniciatīvu, taču pēc tam temps palielinās. Grupas vadītājam jādot 5 līdz 10 minūtes laika rakstīšanai, taču to var pagarināt, ja pamanāt, ka grupas dalībnieki vēl joprojām aizrautīgi raksta.

Ceturtajā solī notiek diskusija par uz grafiti tāfeles uzrakstītajiem viedokļiem un jautājumiem. Idejas, kas atspoguļotas uz grafiti tāfeles var kalpot kā efektīvs atspēriena punkts tālākās diskusijas uzsākšanai un izvēršanai. Jūs varētu uzsākt sarunu aicinot grupas dalībniekus apkopot to, ko viņi redz uz tāfeles. Pārrunāt redzamos plusus un mīnusus, viedokļu daudzveidību, stiprās un vājās puses.

Grafiti tāfele visefektīgāk strādā kā noderīgs paņēmiens, ja jūs vēlaties izvairīties no analītiskas vai intelektuālas diskusijas un ļaut grupas dalībniekiem apstrādāt tieši emocijas.