Cik valstij izmaksā grafiti noņemšana un grafiti radīti sterotipi?

Cik varētu maksāt grafiti izveidošana, pāris eiro, pāris desmiti? Cenu grafiti mākslai ir noteikt grūti, tomēr var noteikt cik daudz aptuveni izmaksā grafiti sabojātu ēku rekonstrukcija. Cena parasti atšķiras, bet šeit Latvijā tiek tērēti vairāki tūkstoši vandalizētu ēku bojājumu rekonstrukcijai, lai gan grafiti tieši nav minēts vārds vārdā, tas arī ir iekļauts šajā sarakstā.

Pēc policijas sacītā, cilvēki neuztver grafiti bojājumus nopietni līdz ar to cilvēki neziņo policijai par to rašanos un valsts tiek nostādīta pozīcijā, kad tiem ir jāaprēķina konkrēti zaudējumi, bet tos ir grūti aprēķināt, ja nezin problēmu skaitu. Nav uzskaitītu problēmu, nav pietiekami līdzekļu to risināšanai, valsts budžets diemžēl nesastāv tikai no medicīnas, izglītības un drošības, šajā budžetā arī ir iekļautas rekonstrukcijas programmas attiecībā uz vandalizētiem bojājumiem, īpaši ja tas attiecas uz Rīgas centru. No konkrētā budžeta grūti izspriest kurus rajonus tīrīt un kurus atstāt novārtā, un protams tūristu objekti un citi peļņu nesoši objekti tiks sakopti pirmie atstājot visus itkā mazapdzīvotos rajonus vai dzīvojamos rajonus satraipītus un pa briesmīgā izskatā.

Bet vai, cilvēkiem vajadzētu uztraukties redzot savā apvidū šādu zīmējumu palielināšanos, valsts datu izpēte argumentē, ka jā tā varētu būt masīva problēma. Sākot ar to, ka daudzi ar grafiti apkrāsoti rajoni parasti reprezentē zemo dzīves līmeni kā arī zemo cilvēku drošību šajos rajonos. Grafiti, lai gan sākumā nenozīmīgs faktors, ir viens no redzamākajiem noziedzības formas aktiem sabiedrībā, vai konkrētā rajonā, īpaši uzsverot to, ka šajā rajonā jauniešu sociālās īpašības tiek degradētas. No biznesa aspekta grafiti var radīt problēmas kādam rajonam un likt tam izskatīties “neauglīgam” biznesa radīšanai un tādā veidā pazaudēt lielas naudas summas, gan valstij, gan biznesiem tajā skaitā veikaliem, kas atrodas uz konkrētā apvidus. Vairāk citās valstīs, bet grafiti ļoti bieži signalizē bandu rašanos un vēlāk var radīt nopietnākas kriminālās problēmas visiem tur esošajiem iedzīvotājiem.

Diemžēl mūsdienās grafiti ir sabojāts un aptraipīts produkts, uzreiz tiekot salīdzināts ar kriminālām aprindām tas uzreiz norāda standartu, ja neesi noziedznieks tad grafiti nav domāts tev un tā nevajadzētu būt. Grafiti vienalga vai krāsu vai marķiera princips ir jāsaprot kā mākslas veids, ziņas un policijas apskati fokusē tikai uz negatīvo satraucot cilvēkus un tas ir galīgi nevietā. Grafiti ir māksla un ja šāda attieksme tiktu sagaidīta no medijiem tad arī sabiedrības uzskats būtu varbūt savādāks. Tipisks ziņu virsraksts “Grafiti dēļ sabojāts tramvajs” vai “Grafiti bandas izdemolē īpašumu”, realitāte kam šādam gan ir pavisam sulīgāka. Tikai tādēļ ka kāds ar marķieri apzīmē kādu īpašumu nepadara viņu par grafiti mākslinieku, bet ziņas katru demolētāju un vandāli pataisa par grafiti darboni. Vietējais vidusmēra latvietis neko nesaprotot no šādas tēmas uzreiz padomā, ka visi grafiti mākslinieki ir šausmīgi, ļauni, īpašuma demolētāji, lai gan ir grafiti divas darbības puses labā biznesa puse un ne tik labā bandu mentalitātes puse.

Valsts nesaprot kā tikt ar šiem vandāļiem galā, jo viņi ir pazaudējuši pašu īsto motīvu, padarot grafiti grupas par “neandertāļiem” kas nevis veido mākslu bet apzīmē mūsu ēkas. Tātad svarīgākais ir nevis cik daudz naudas tiek tērētas grafiti noņemšanai, bet cik naudas ir ieguldītas grafiti mākslinieku attīstībai? Un es varu noprast, ka jau zināt atbildi uz šo retorisko jautājumu.

Baltijā lielākais grafiti

Baltijā lielākais grafiti, kā izrādās, ir atrodams nekur citur kā mūsu pašu galvaspilsētā Rīgā. Divus gadus atpakaļ, 2014. gada vasarā un gandrīz pašā Rīgas centrā nepilnu mēnesi tapa Baltijā lielākais grafiti gleznojums. Autori šo darbu nodēvēja par “Saule. Pērkons. Daugava / låna pengar“. Šo lielformāta darbu paveica ne tikai Latvijā, bet nu jau arī pasaulē pazīstami latviešu grafiti mākslinieki – Rudens Stencil (īstajā vārdā – Dainis Rudens) un Kiwie. Šis darbs tapa ar patriotisku noskaņu un par godu Latvijas kārtējai dzimšanas dienai. Grandiozais grafiti «Saule. Pērkons. Daugava» attēlo tāda paša nosaukuma dziesmu, tas ir kā simbols komponista Mārtiņa Brauna skaņdarbam ar izcilā latviešu rakstnieka Raiņa poēmas vārdiem. Vizuāli par grafiti iedvesmu kalpojuma kāds 1938. gadā izdotais Dziesmu un deju svētku plakāts. Grafiti apvieno seno latvju vēsturi ar mūsdienīgo pilsētvides mākslas izpausmi, liekot ikvienam garāmgājējam piedomāt pie mūžīgām tautas vērtībām. Grafiti arī šodien vēl joprojām ir brīvi pieejams ikvienam apskatei, tas atrodas Rīgā, Tallinas ielā 46 (posmā starp Čaka ielu un Barona ielu, smslån med betalningsanmärkning).

Stāstā par šī darba ideju viens no diviem māksliniekiem – Kiwie, min, ka pieminētā, grandiozā sienas glezna ir kā dāvana Latvijai un visiem tās iedzīvotājiem, it īpaši rīdziniekiem. Kopā ar Rudens Stencil izvēlējušies uz mirkli atlikt ierasto un katra individuālo grafiti stilu malā un radīt kaut ko, kas spētu Rīgas un visas Latvijas iedzīvotājiem atgādināt par Latvijas vēsturi un latvieša kultūras vērtībām. Mākslinieks aicina arī citus iedzīvotājus daļu savas enerģijas devas novirzīt tieši kopējā valsts kultūras celšanā, aizmirstot par ik vakara aizmiršanos televizora ekrānā.

Savukārt, otrs projekta mākslinieks Rudens Stencil savos izteikumos uzsver, ka nenoliedzami grafiti zīmējuma pašmērķis ir attaisnojis visas viņa cerības un smago darbu. Patīkami, ka šis projekts liek cilvēkiem uz ielas apstāties, ar apbrīnu aplūkot zīmējumu un pie sevis dziļi padomāt par to, kas esam un no kurienes nākam. Šī darba tapšana palīdzējusi māksliniekam pašam apzināties sevi, iekšējo spēku un neizmērojamo lepnumu par savu latvisko izcelsmi. Šādā Izceļot grafiti kā mākslas veidu Rudens Stencils ir vēlējies tādā veidā iedvesmot apkārtējos cilvēkus uz cēlu rīcību, kas kopumā dotu svarīgu pienesumu gan katram individuāli, gan arī visai latviešu tautai kopumā. Mākslinieks uzsver, ka mūsu tēvu senči ir zinājuši, ka lepnas valsts statuss ir jānopelna smagā darbā, kā arī tas ir jāaizstāv no ārējo faktoriem un draudiem.

Runājot par pašu mājas sienu, uz kuras tapis monumentālais lielformāta grafiti gleznojums, ir jāmin, ka tā kopumā ir 22 metrus augsta un 35 metrus plata. Viss zīmējums aptver 800 kvadrātmetrus šīs ēkas. Ievērojams ir fakts, ka šī mākslas darba izveide no māksliniekiem prasīja vairāk nekā 19 dienas darba, strādāts tika katru dienu no agra rīta līdz vēlam vakaram. Ne bez pamata viss zīmējuma tapšanas process sasaucas ar pašu dziesmu – abi mākslinieki strādāja kā svelmainā saulē un karstumā, tā arī negaisā un pērkona laikā.

Interesanti ir arī fakti par grafiti zīmējuma koncepta izstrādi. Lai tas būtu maksimāli autentisks, tā izveidē tika piesaistīta zināmā latviešu literatūras zinātniece – Janīna Kursīte, kā arī mākslinieks un latviešu seno zīmju pazinējs Modris Tenisons. Abi eksperti sīku un smalki sekoja līdzi grafiti izstrādes procesā no tā pirmās dienas līdz pat pēdējai, kad mākslas darbs jau rotāja sienu. Palīdzēja arī diskusijas ar Andri Gaili, tā tika padziļinātāk izprasti dažādi ar tēmu saistītie vēstures fakti un laika posms, kas latviešiem saistās ar Raiņa poēmas “Daugava” tapšanas laiku. Vēl jāpiemin, ka pašu sienas krāsojumu papildus realizēt palīdzēja arī jaunais un daudzsološais mākslinieks Ēriks Caune. Šis nenoliedzami apjomīgais grafiti projekts tapa ciešā sadarbībā ar «Blank Canvas» (no angļu valodas – “melnās kanvas”), ielu mākslas pasākumu, ēkas saimnieka atļauju un piekrišanu, kā arī Rīga2014 atbalstu. Ēkas mākslas darba svinīgajā atklāšanā ar dziesmām piedalījās apvienotais koris diriģentes Airas Birziņas vadībā, tanī tika saaicināti dalībnieki no tādiem latviešu koriem kā “Soare”, “Balsis” un “Norise”.

Grafiti Latvijā

Grafiti ir lielpilsētu māksla un ātrāk vai vēlāk tas nokļūst līdz katras valsts galvaspilsētai. Piemēram, mūsu pašu Rīgā pirmie grafiti, kuri klasificējas šinī kategorijā, sāka parādīties astoņdesmito gadu otrajā pusē lån. Grafiti mākslas darbi tapa ļoti reti, bet tie bija ievērojami savos izmēros. Viens no pazīstamākajiem grafiti no astoņdesmitajiem gadiem tapa tā saucamajā Maskavas forštatē jeb precīzāk – Maskavas ielas sākuma tramvaju tunelī. Šis lielformāta grafiti ar pārtraukumiem laikā tika veidots un papildināts sākot ar 1987. gadu un turpinājās līdz pat 1994. gadam. Tā tapšanās piedalījās vairāki autori, kurus nu jau var saukt par Latvijas grafiti mākslas aizsācēji – Picasso, Krys (īstajā vārdā Vadims Meikšāns) un Malysh. Tematiski šis grafiti attēlo tādu kā brīdinājum ikvienam par neizbēgamās nāves tuvošanos. Žurka, kas smejas uz daļēji sagruvušas pilsētas ar krāsu aerosola baloniņu fonā, papildus tam svētā Jēzus tēls, kā atgādinājums par laiku, kas ikvienam no mums lēnām sāk iztecēt. Vietas izvēle šim konkrētajam grafiti bija tieši saistīta ar vajadzību piesaistīt pēc iespējas lielāku auditoriju, ikdienā caur tuneli kursējošais tramvajs šim mērķim noderēja ideāli. Paši pirmie darba zīmējuma fragmenti tapa tālajā 1987. gadā, pēc tam atsākās 1989. gadā un pēdējie papildinājumi tika pievienoti 1994. gadā. Lai arī tapuši īstā grafiti stilā un absolūti nelegāli, šie gleznojumi rotāja tramvaju tuneļa sienas teju desmit gadus no vietas. Mākslinieki dalās atmiņās par to, kā šī darba tapšanas laikā bieži satikuši cilvēkus turpat uz ielas, kuri bieži iesaistījušies sarunās. Uzzinājuši, ka mākslinieku šo grafiti veido paši par saviem līdzekļiem, kā arī riskē ar ieslodzījumu, viņi bieži tika uzskatīti par trakajiem. Vadims Meikšāns jeb Krys, kurš ir šī darba līdzautors, kādā Dānijā publicētā enciklopēdijā mākslai tika nodēvēts par vienu no grafiti virziena pamatlicējiem Padomju Savienības valstīs sms lån.

Graffiti 1985. gadā Latvijā ienāca līdz ar toreiz jauno un moderno hip-hop kultūras vilni. Tieši tāpat kā Amerikā, tam piemita visai specifisks mūzikas stils – hip-hop un reps, kopā ar jauniem deju un mākslas veidiem. Grafiti toreiz bija daļa no hip-hop. Protams, ne jau šinī gadā grafiti kā tāds pirmo reizi ienāca Latvijā, bet tas atzīmē pirmo grafiti censoņu uzrakstus uz sienām, atzīmes (“tagus”) uz dažādiem publiski pieejamiem objektiem un ēku sienām. Astoņdesmitie gadi bija laiks, kurā grafiti mākslas pārstāvji apsāka apzināties sevi kā daļu no plašākas kustības. Drosmīgi bija arī pirmie mēģinājumi grafiti rakstus un zīmējumus atveidot atbilstoši pasaulē pieņemtajām grafiti ielu mākslas prasībām.

Deviņdesmito gadu sākumā valstī valdīja ekonomiskā krīze un grafiti māksliniekiem lielākoties gluži vienkārši pietrūka līdzekļu, lai iegādātos krāsas. Šī ir arī viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc grafiti māksla tika radīta izmantojot praktiski visu, kas bija pa rokai – grīdas krāsu, flomāsteru tinti, tāfeles krītiņus un tamlīdzīgi.

Savukārt, par pēdējos desmit gados ievērojamākajiem un pilsētvidē redzamākajiem grafiti māksliniekiem kļuvuši šie puiši – Faro, Saki un Sene, Skunk, Tase un Kiwie. No šiem visiem rīdziniekiem visspilgtāk pamanāmais ir tieši Faro, viņa darbi ir tiešām lielā skaitā un atrodami visneiedomājamākajās vietās Rīgā. Aiz viņa pa pēdām popularitātē seko Saki un Sene, abi šie puiši bieži zīmē kopā. Viņu veidotos uzrakstus un zīmētās dažādu tipu cilvēku galvas Rīgā var sastapt praktiski visur. Protams, grafiti tapuši arī citās Latvijas pilsētās.

Ko pasaule zina par slaveno Banksy?

Banksy ir no Apvienotās Karalistes nācis grafiti mākslinieks (arī politiskais aktīvists un pat kinorežisors) ar publiski nezināmu identitāti. Šis mākslinieks ir pazīstams visā pasaulē ar savu satīrisko ielu mākslu, kas sevī apvieno melno humoru ar grafiti zīmējumiem un atšķirīgiem darbiem trafaretu tehnikā. Viņš arī zināms, kā viens no pasaulē slavenākajiem, izklaidējošākiem un pretrunīgākajiem ielu kultūras māksliniekiem. Viņa grafiti darbi kalpo kā paša pausti komentāri par notiekošo uz politiskās un sociālās pasaules skatuves. Viņa darbi ir redzami uz ielām, ēku sienām, tiltiem un tuneļiem dažādās pilsētās visā pasaulē. Banksy ir izdevies rūpīgi slēpt savu identitāti, bet te būs daži fakti, kas ir zināmi par šo unikālo mākslinieku:

  • 1. Valda uzskats ka, Banksy īstais vārds ir Robins Gunninghams, no kā radušās atsauces uz viņu kā moderno dienu Robinu Hudu. Viņa identitātes noskaidrošanā Karalienes Mērijas Londonas universitātes zinātnieki veikuši pētījumu sastādot statistisko karti un tādā veidā sašaurinot iespējamo kandidātu skaitu.
  • 2. Ziņo, ka Banksy māte domā, ka dēls ir vienkāršs sienu krāsotājs privātmājās.
  • 3. Citi avoti ziņo, ka viņš ir izbijis futbolists Meksikas futbola komandā.
  • 4. Vēl cita griezumā – daži cilvēki spekulē, ka Banksy patiesībā nav vien tikai viens indivīds, bet drīzāk kolektīva mākslinieku grupa, kas darbus zīmē tandēmā.
  • 5. Ik pa laikam Banksy mēdz dublēt citu grafiti mākslinieku darbus, to tapšanā izmantojot neparastus materiālus.
  • 6. Banksy bieži rediģē savus uz sienām esošos grafiti, piešķirot tiem jaunu nozīmi.
  • 7. Viņa grafiti stils ir pazīstams galvenokārt izmantojot šablonus, trafaretus.
  • 8. Viņš reiz izveidoja vairākas viltotas Anglijas banknotes ar princeses Diānas attēlu uz tām (oriģinālā ir karaliene Elizabete).
  • 9. Viņš ir dizaina autors mūzikas grupas Blur studijas albuma “Think Tank” vizuālajam izskatam.
  • 10. Banksy pats sevi raksturo kā “Kvalitatīvu vandāli”.
  • 11. Savu grafiti mākslinieka karjeru Banksy uzsāka ap 1990. -1994. gadu kā viens no 3 dalībniekiem Bristoles DryBreadZ komandā.
  • 12. 2001. gadā, Banksy publicēja autorgrāmatu ar nosaukumu “Sitot galvu pret ķieģeļu sienu”, vienu gadu vēlāk publicēta tika arī viņa otrā grāmata ar nosaukumu “Eksistencilisms”.
  • 13. Daudzi no viņa darbiem var tikt apskatīti viņa paša publicētajā grāmatā “Wall & Piece”.
  • 14. Kopš 2002. gada Banksy ir piedalījies 6 dažādās savu darbu izstādēs.
  • 15. 2006. gadā viņš uzkrāsoja kaila vīrieša tēlu, kas rāpjas uz palodzes, uz ģimenes plānošanas klīnikas ēkas sienas.
  • 16. 2007. gadā Banksy savā darbu izstādē Losandželosā ar nosaukumu “Gandrīz legāls” dzīvu ziloni nokrāsojis rozā krāsā.
  • 17. Banksy darbiem ik dienas pieaugt finansiālā vērtība, tomēr viņš nepārdod savus darbus mākslas galerijās.
  • 18. Daži cilvēki ir mēģinājuši izsolē pārdot ēkas daļas un sienas, uz kurām atrodas Banksy darbi.
  • 19. Kā režisors 2011. gadā tika nominēts Oskara balvai par dokumentālo filmu “Exit Through Gift Shop”. Šī tiek uzskatīta arī par pirmo grafiti mākslas dokumentālo filmu.
  • 20. Banksy daudz ziedo labdarībai, galvenokārt, iestādēm, kas darbojas acu slimību izpētē un strādā pie redzes atjaunošanas neredzīgajiem.
  • 21. Banksy ir pašam savs talantu menedžeris, kas kādreiz strādājis ar aktieri Šonu Penu.
  • 22. 2016. gada sākumā Banksy uz ēkas sienas iepretim Francijas vēstniecībai Londonā radīja jaunu grafiti, protestējot pret asaru gāzes izmantošanu Kalē pilsētā Francijā pret tās imigrantiem.
  • 23. Banksy ir arī pašam savs dubultnieks – Hanksy, Ņujorkas ielu mākslinieks, kurš zīmē Banksy stilā, tomēr ar vienu atšķirību – visiem viņa darbiem ir viena tematika – aktieris Toms Henks.

Interesanti fakti par grafiti

Šie daži fakti par ielu mākslu un grafiti liks tev neticībā ieplest acis:

  1. Viens no pirmajiem zināmajiem mūsdienu grafiti māksliniekiem bija “Cornbread”. Īstajā vārdā Darryl McCray, dzimis 1953. gadā ASV pilsētā Filadelfijā.
  2. Pasaulē garākais grafiti rullis tika apzīmēts 2012. gada pavasarī Pakistānā. Tā kopējais garums bija 1924 metri un tā tapšanā piedalījās 274 grafiti mākslinieki. Šis rekords kā oficiāls ieraksts tika iekļauts Guinness Pasaules rekordu grāmatā.
  3. Grafiti mākslinieki, kuri ielu mākslā ir pievienojušies nesen, ir vēl jauni vai nepieredzējuši, grafiti aprindās tiek saukti par “rotaļlietām” (angliski – par “toys”).
  4. Melnā piezīmju grāmata vai gabal-grāmata (angliski – “black book, piece book”) ir grafiti mākslinieka skiču bloknots. Tas tiek ļoti slepeni sargāts, jo glabā mākslinieka “rokrakstu” un var tikt izmantos kā pierādījumus vandālisma gadījumos.
  5. Lielākā daļa grafiti mākslinieku labprātāk vēlas, ka tos dēvē tieši par “rakstniekiem”, katram no viņiem ir unikāla atpazīšanas zīme saukta par tagu (angliski – par “the tag”).
  6. Grafiti ir viens no četriem hip-hop kultūras elementiem, blakus dīdžejošanai, vārsmām un break dejām.
  7. Amerikā savulaik tik populārais metro vilcienu grafiti paaugstinātās drošības un kameru dēļ “izmira” astoņdesmito gadu beigās. Pēdējais metro vilciens ar ievērojama izmēra grafiti uz sāniem manīts 1989. gadā.
  8. Astoņdesmitajos gados valdīja sīva konkurence grafiti mākslinieku vidū, tāpēc daudzi pievērsās inovācijām, lai vairāk izceltos un atšķirtos no pārējiem. Šis ir laiks, kad grafiti mākslinieki radīja gumijas zīmogus, uzlīmes un dažādus trafaretus, lai efektīvāk iezīmētu savus darbus.
  9. Vecākais grafiti mākslas darbs, kas vēl joprojām atrodams tā pirmreizējā vietā, ir tapis 1920. gadā un šodien tiek dēvēts par “Texino”.
  10. David Choe ir talantīgs grafiti mākslinieks, kurš iemanījies savus darbi arī pārdot, pie tam par ļoti augstām cenām. Tā rezultāta viņam bija iespēja iegādāties Facebook akcijas biržā vēl šī uzņēmuma agrīno dienu laikā. Tiesa savu pirmo miljonu šis mākslinieks nopelnīja ar azartspēlēm Lasvegasā.
  11. Revs ir pazīstams galvenokārt kā liela grafiti leģenda un tēvs mūsdienu ielu mākslai, bet retais zinās, ka viņš 1993. gadā bija tik ļoti aizrāvies ar pankmūziku, ka pats izveidoja arī grupu ar tādu pašu nosaukumu. Dažas no šīs grupas dziesmām šodien ir iespējams noklausīties Youtube.
  12. Ķīnā 1920-tajos gados Mao Dzeduns izmantoja grafiti mākslu, lai stimulētu komunistu revolūciju valstī, izvietojot revolucionārus saukļus un gleznas dažādās sabiedriskās vietās.
  13. Amsterdamā grafiti bija nevis hip-hop kultūras, bet gan panku skatuves kultūras sastāvdaļa.
  14. Grafiti un ielu māksla šo mākslinieku vidū netiek uzskatīta par vienu un to pašu. Taču mākslas zinātnieki uzskata, ka pats termins “ielu māksla” ir vienkārši moderns izgudrojums, ko cilvēki paraduši lietot, lai aprakstītu grafiti darbus savā pilsētā.
  15. Kontrolēt krāsu aerosola strūklu pats par sevi jau ir īsts meistardarbs.
  16. Liela daļa no grafiti mērķa patiesībā ir atstāt iespaidu uz citiem šīs jomas māksliniekiem.
  17. Grafiti nozarē lielākā daļa ielu mākslinieku ir tieši vīrieši, tāpēc populārā amerikāņu grafiti māksliniece Swoon ļoti ilgi tika uzskatīta par vīriešu kārtas pārstāvi. Šīs 1977. gadā dzimušās mākslinieces darbu objekti ir cilvēki, krāsas un emocijas.
  18. Pirms pasaule tika iepazīstināta ar sociālajiem tīkliem, Twitter un katram grafiti māksliniekiem nebija savas mājas lapas vai Instagram konta, pagāja ļoti ilgs laiks, lai cilvēki varētu uzzināt par jaunajiem māksliniekiem, kuri neatradās to tiešā rajona tuvumā.

Kā kļūt par grafiti mākslinieku?

Esi kādreiz pieķēris sevi pie domas – kā būtu, ja arī es savus mākslas darbus izliktu publiskai apskatei, proti, uz māju sienām? Ja jūtu, ka tevī ir aicinājums uz grafisko mākslu un vēlies sevi izteikt plašā mērogā, tajā pašā laikā vēloties palikt anonīms – ielu mākslinieka karjera, iespējams, ir tieši tas, kas tev ir nepieciešams. Šajā ierakstā apkopošu dažus ieteikumus un praktiskus padomus, ar ko sākt, ja esi nolēmis kļūt par grafiti mākslinieku.

1. Lai cik vilinoši tas arī izklausītos, taču no tevis nesanāks mākslinieks tikai tāpēc, ka esi paņēmis rokā krāsu aerosolu. Pirms uzsākt apzīmēt sienas – ieteiktu sākt skicēt parastā piezīmju blociņā vai arī vienkārši uz balta papīra. Izmēģini dažādus stilus, iemēģini roku kopējot citu grafiti mākslinieku darbus, tad sāc attīstīt savu individuālo stilu. Vari izmantot dažādus alfabēta zīmēšanas veidus arī internetā, piemēram – www.learngraffiti.net.

2. Noteikti nēsā visur līdzi savu bloknotu – tu nekad nezini, kurā brīdī tev uznāks iedvesma. Kur atrast iedvesmu? Meklē to savā pilsētas rajonā un, protams, internetā, bet atceries tieši nekopēt neko no redzētā. Individuālisms ir tava panākumu atslēga.

3. Tev būs nepieciešams unikāls nosaukumu. Atrodi kaut ko tādu, kas patīk tev pašam. Atceries, ka šo vārdu tu lietosi un zīmēsi ļoti bieži, tāpēc apdomā kārtīgi. Gudri ir izvēlēties internacionāli lietojamu saukli. Ja vēlies būt patiesi oriģināls, izdomā garāku vārdu, kas vienlaikus ir arī mazliet viltīgs vai divdomīgs un var tikt attiecināms uz taviem darbiem. Noteikti papēti, kādi grafiti mākslinieku vārdi jau ir “aizņemti”. Izmēģini dažādus sinonīmus izvēlētajiem vārdu variantiem, varbūt tie raksturo tevi vēl labāk.

4. Pirms atrodi savu vārdu – te būs daži ieteikumi no grafiti burtu rakstības, kam vērts pievērst uzmanību.

  • Alfabēta burti, kuru grafiti rakstība ir ļoti vienkārša: A, H, K, P, R, S, W, Z
  • Alfabēta burti, kuru grafiti rakstībā var izpausties ļoti radoši: O, I
  • Alfabēta burti, kuru grafiti rakstībā var iegūt individuālu stilu: C, D, E, M, N
  • Alfabēta burti, kuru grafiti rakstība ir vairāk sarežģīta kā vienkārša: B, F, G, J, L, Q, T, U, V, X, Y

5. Ieteiktu sākt ar sava “tag” izveidi. Tag ir ātrs un izmēros neliels grafiti. Šeit vari izpausties ļoti daudzos un dažādos stilos. Gan tādos, kurus ir vienkārši un viegli izlasīt, gan sarežģītākus, bet svarīgi, lai tam piemīt tev vien raksturīgs unikāls stils. Uzreiz brīdinu – aizies ļoti daudz papīra lapu sava Tag praktizēšanā pirms jutīsies brīvs tā regulārā rakstīšanā.

6. Turpini ar sava nika vai dažādu citu vārdu rakstīšanu apaļos “burbuļburtos”. Arī šai praksei tu patērēsi daudz papīra pirms tiksi līdz aerosoliem un sienām. Vēlāk vari izmantot arī koka dēļus praktizēšanai.

7. Kad praktizējoties uz papīra būs pagājušas vairākas nedēļas vai pat mēneši (tu pats jutīsi, kad ir laiks pārnest skices nākamajā līmenī), iegādājies marķierus, ar kuriem varēsi sākt izplatīt savus Tagus jau pilsētvidē.

8. Kas vēl? Prakse, prakse un vēlreiz prakse. Visi lielie mākslinieki tam ir izgājuši cauri.

9. Un pat galvenais – ievēro grafiti mākslinieku etiķeti:

  • Neapzīmē baznīcas, skolas, automašīnas
  • Neapzīmē privātīpašumu – tikai valsts, pašvaldību vai savu īpašumu, piemēram, kanvas vai paša mājas sētu, ja ir velēšanās
  • Neapzīmē un “netago” uz citu grafiti mākslinieku darbiem
  • Nezīmē un neraksti aizskarošus, rupjus un klaji vulgārus tekstus.

10. Un pats, pats galvenais – izbaudi savu radošo procesu un tā augļus!

Grandiozākie grafiti mākslinieki pasaulē

Jā, grafiti ne vienmēr tiek uzskatīts par legālu māksla veidu, tomēr tas ir pelnījis krietnu devu cieņas. Ielu mākslinieki neapšaubāmi ir apveltīti ar tikpat lielu talantu kā tie slavenie klasiķi, kuru vēsturiskie darbi nu tiek izrādīti mākslas galerijās. Grafiti mākslinieki riskē saņemt administratīvos sodus un, iespējams, pat nonāk uz laiku cietumā, burtiski izsmidzinot savus mākslas darbus uz sienām. Katram ievērojamam grafiti māksliniekam savs paraksts, stils, kas padara viņa darbus unikālus un atpazīstamus. Mūsdienu grafiti māksla ir attīstījusies ļoti augstā līmenī un sev jau pārsniedz vienkāršus viena vārda grafiskus uzrakstus. Pēdējo pāris desmitu gadu laikā ir vērojams dramatisks talantīgu grafiti mākslinieku skaita pieaugums. Nav viegls uzdevums izcelties mākslas lauciņā, kas šobrīd ir kļuvis tik populārs. Bet ir mākslinieki, kuriem tas ir lieliski izdevies. Lūk, te būs saraksts ar 8 šobrīd skaļākajiem grafiti mākslinieku vārdiem, kuri sabiedrības ievērības centrā ir nokļuvuši savu darbu grandiozitātes dēļ:

  1. ROA (darbības pilsēta: Genta, Beļģija). Šī talantīgā beļģu ielu mākslinieks specializācija ir atainot dažādus eksotiskus dzīvniekus ļoti atšķirīgā un pat savādā veidā. Mākslinieks iecienījis ierobežotu krāsu paleti un viņam parasti patīk strādā uz grandioziem formātiem. Viņš ir liels ceļotājs un savu mākslu ņem sev līdzi, tāpēc viņa darbi apskatāmi ne tikai dzimtajā Beļģijā.
  2. Gaia (darbības pilsēta: Ņujorka, ASV). Dzimis Ņujorkā, taču šobrīd lielākoties izpaužas Baltimorā. Šim autoram raksturīgi lielformāta darbi ar divām neiztrūkstošām sastāvdaļām – dzīvnieku portreti un cilvēku rokas.
  3. Natalia Rak (darbības pilsēta: Lodža, Polija). Šai meitenei ir mākslas grāds no Lodžas universitātes, slavu ielu mākslā ieguvusi tieši pēdējo pāris gadu laikā. Viņas lielformāta gleznojumi ataino sieviešu tēlus sapņaini krāsainā vidē.
  4. Oakoak (darbības pilsēta: Saint-Étienne, Francija). Šis franču mākslinieks ir specializējies ļoti mazos grafiti mākslas elementos, kas parasti tiek savienoti ar nejaušām ainavas detaļām pievienojot tām popkultūras simbolus. Viņa darbi nav vizuāli iespaidīgi izmēros, taču vienmēr ir pārdomāti un jautri.
  5. Vhils (darbības pilsēta: Lisabona, Portugāle). Šis mākslinieks ir unikāls ar to, ka savu lielformāta portretu tapšanā izmanto nevis tradicionālos grafiti rīkus, bet gan cirvjus, āmurus un urbjus. Slavenais portugālis savus mākslas darbus izgrebj uz sienām, galarezultāts ir vārdos neaprakstāms.
  6. INTI (darbības pilsēta: Valparaiso, Čīle). Viens no skaļākajiem un zināmākajiem vārdiem uz Latīņamerikas ielu mākslas skatuves. Viņš savā mākslā apvieno vietējos elementus kopā ar sirreāliem personāžiem un rakstu zīmēm, tādejādi radot ļoti personisku stilu.
  7. NEVERCREW (darbības pilsēta: Lugano, Šveice). Šis patiesībā ir mākslinieku duets, kura sastāvā ir šveiciešu mākslinieki Pablo Togni un Christian Rebecchi. Viņu rokrakstu veido sapņainu pasaku tēli, dinamiskas, košas krāsas un lielie vaļi.
  8. Eduardo KOBRA (darbības pilsēta: Sao Paulo, Brazīlija). Šis brazīlietis sacēla lielu popularitātes vētru pirms dažiem gadiem. Savos autordarbos viņš apkopo fotogrāfiju reālistiskus gleznojumus, ģeometriskus modeļus un ļoti, ļoti daudz krāsu toņus. Pats KOBRA redz savus darbus kā logu uz pagātni, tāpēc pirms to tapšanas veic pamatīgus vēsturiskus pētījumus.

Lai apskatītu kolekcijas ar šo mākslinieku darbiem, jums atliek vien tīmekļa meklētājā ierakstīt viņu slavenos ielu mākslinieku vārdus. Bet es ieteiktu noteikti arī klātienē piedzīvot šo mākslas darbu grandiozitāti – it īpaši izmēros. Pirms apmeklējat kādu jaunu pilsētu darba vai privātām darīšanām – noskaidrojiet, vai gadījumā nav iespējams šajā pilsētā apskatīt arī kāda ievērojama grafiti mākslinieka darbus. Tas noteikti būs tā vērts!

Kiwie – pamanāmākais Rīgas grafiti mākslinieks

Ja arī tu esi rīdzinieks vai arī nesen esi apmeklējis Latvijas galvaspilsētu, tad, visticamāk, būsi pamanījis arī grafiti mākslinieka, kurš sevi vienkārši dēvē par “Kiwie”, mākslas darbus uz Rīgas māju sienām. Viņa darbus tiešām ir redzējis teju ikviens rīdzinieks. Dīvainais, bez sugas, mazliet piemīlīgs dzīvnieks, kurš rotā neskaitāmas sienas un sētas nu jau ne tikai Rīgā, bet arī citur pasaulē, kur viesojas. Arī Kiwie identitāte un dzimums ir anonīma tieši tapāt, kā lielākajai grafiti mākslinieku, jo viņu hobijs vēl joprojām ir nelegāls. Ar žurnālistiem Kiwie lielākoties sarunājas ar e-pastu palīdzību un uz tikšanām neierodas.

Ja seko Kiwie Facebook lapai, tad būsi pamanījis, ka šis mākslinieks ar grafiti nodarbojas jau kopš 2004. gada, tātad teju 12 gadus, kas ir vērā ņemama karjera grafiti lauciņā Latvijā. Kas pamudināja viņu pievērsties tieši šim mākslas veidam? Pats mākslinieks atbild, ka neatceroties, kādu iemeslu vadīts un kāpēc pirmo reizi paņēmis rokās pūšamo krāsas baloniņu. Bet atklāj, ka jau no bērnības dienām viņu piesaistīja dažādas vizuālas lietas, patika zīmēt lietas, kas bija nereālas, jocīgas, ārpus standarta. Esot bijis laika jautājums, kad tiks atrasti īstie instrumentu, ar kuriem izpaust savu unikālo mākslas veidu. Kā lielākajai daļai šī žanra mākslinieku, arī Kiwie grafiti darbu zīmēšana piesaistīja ar to, ka to bija iespējams veikt jebkur un adrenalīna devai – tas, ka šis pasākums ir nelegāls. Smejoties Kiwie atminas, ka viņš savus grafiti pirmsākumus varētu datēt ar pirmajiem darbiem, kas tika zīmēti ar tāfeles krītiņiem uz sarkaniem ķieģeļiem.

Šodien Kiwie autordarbs ir jau pieminētais dīvainais dzīvnieks, kurš tiek saukts paša autora vārdā – par Kiwie. Par to, kā radās ideja tieši šādam tēlam, autors saka, ka apzināti vēlējies, lai šim tēlam nav līdzības ar kādu konkrētu dzīvnieku, tam bija jābūt unikālam. Tomēr visbiežākās asociācijas cilvēkiem ieraugot šo zīmējumu ir ar govīm vai suņiem. Kad sācis veidot pirmos šī dzīvnieciņa dizaina uzmetumus, mākslinieks centies radīt kaut ko maksimāli atšķirīgu no tiem aktīvajiem ielu zīmējumu autoriem, kuri tobrīd bija populāri Rīgas ielās. Ideja tik pat vienkārša cik ģeniāla – izveidot tēlu, kas organiski iekļautos pilsētas ielās un, jā, patiktu arī garāmgājējiem. Tēlam pašam par sevi bija jābūt vienkāršam, tādam, kas viegli paliek atmiņā un ir mazliet ikonisks. Svarīgi, lai tēlu varētu modificēt pēc vajadzības – lai to ikreiz varētu uzzīmēt nedaudz citādāku, bet kopumā tanī atpazītu to pašu tēlu, tik citā veidolā, ampluā.

Viens no ievērojamākajiem Kiwie darbiem ir kaut kas ārpus viņa ierastā stila – lielformāta zīmējums ar nosaukumu “Saule. Pērkons. Daugava”, kas visiem apskatāms uz ēkas sienas Tallinas ielā 46. Šī darba uzkrāsošana aizņēma teju 2 nedēļas, taču paši sagatavošanās darbi tika sākti pāris mēnešus pirms tam. Liels darbs un izpēte tika veikta lielformāta darba koncepcijas izveidē.

Jautājot par to, vai Kiwie jebkad ir ticis pieķerts savu mākslas darbu tapšanas laikā, viņš atbildējis, ka līdz šim neviens vēl viņu nav pieķēris, jo neviens līdz šim nav redzējis viņu zīmējam. Vēl viņš min, ka dienas laikā nodarboties ar grafiti pat esot drošāk, jo apkārt esošie cilvēki tad uzskata, ka šie mākslas darbi ir saskaņoti ar māju īpašniekiem. Neviens taču nebūtu tik pārgalvīgs nodarboties ar nelegālām darbībām gaišā dienas laikā.

Attēls no Spoki.lv 

Grafiti – mākslas veids vai huligānisms?

Jebkurš pilsētvidē dzīvojošais nenoliedzami ir ievērojis krāsainos, provokatīvos un nelegālos zīmējumus uz māju sienām un sētām, kas vienā vārdā tiek kvalificēti kā grafiti. Lai gan lielākā daļa iedzīvotāji vēl joprojām saredz grafiti kā traucēkli, šis mākslinieciskās izpausmes veids gūst arvien lielāku atzinību mākslas pasaulē – arī kā likumīgs mākslas veids. Par to, vai grafiti uzskatāms par mākslu vai par vandalismu, ir izskanējušas vairākas diskusijas un tās turpinās vēl joprojām. Ņemot vērā to, ka grafiti ir pazīstams jau kopš teju aizvēsturiskiem laikiem, debatēm par šo tēmu vajadzētu izbeigties, taču tā tas nav ne tuvu.

Lai vairāk izprastu grafiti, to varētu aprakstīt kā ielu mākslas paveidu, kas parasti ietver, tā saucamo, “ietagošanu” (no angļu vārda “tagging”, tulkojumā – iezīmēt, piezīmēt), grafiti autora parakstu, bet līdztekus tam tiek veidoti arī lielāki un sarežģītāki mākslas darbi uz pilsētvides sienām un sētām. No pašas pirmās grafiti pastāvēšanas dienas, tas tiek uzskatīts kā darbība ārpus likuma. Tādejādi mākslinieki uzņemas lielu risku radot savus autordarbus, kas reizēm beidzas ar minētās personas arestu. Būt “atkritējam”, ārpus likuma un vispārējas bailes tikt pieķertam un arestētam, ir tas adrenalīna dzinulis, ko daudzi mākslinieki uzskata par grafiti kultūras neatņemamu sastāvdaļu. Par to, ka šīs mākslas veids mūsdienu pasaulē vairāk tiek uzskatīts par huligānismu, liecina noķertajiem grafiti māksliniekiem piespriestās apsūdzības un sodi par vandalismu, kas pēc definīcijas ir apzināta un bezjēdzīga citai personai, pilsētai, valstij piederošas kultūras un materiālo vērtību iznīcināšana vai tīša bojāšana. Bet vai māksla ir māksla tikai tad, ja tā ir legāla?

Palūkosimies uz šo jautājumu no cita skatu punkta. Piemēram, ja kāds apzīmējis tev piederošu mājas sienu, visticamāk, ka tu par to nebūsi pārāk laimīgs, jo īpaši, ja tas noticis bez tavas piekrišanas. Nevienam nav tiesību ko tādu darīt bez atļaujas, šinī gadījumā to var kvalificēt kā vandalismu. Bet vai to pašu varētu teikt gadījumā, ja grafiti mākslinieks būtu radījis patiešām aizraujošu grafiti zīmējumu uz citādi pamestas, garlaicīgas, nomācošas mājas sienas pilsētā? Varas iestādēm nenoliedzami būtu absolūti vienalga, vai šis ir Mikelandželo līmeņa zīmējums – ja tas ir ticis uzkrāsots uz kādam piederoša īpašuma bez īpašnieka piekrišanas, tas tiek uzskatīts par vandalisma aktu. Tātad, vai tas nozīmē, ka grafiti var būt māksla tikai tad, ja tā veikta likuma ietvaros? Vai uzgleznots uz audekla un izvietots, teiksim, Parīzes mākslas muzejos pie sienas, grafiti pēkšņi kļūtu par respektablu un iecienītu mākslas formu? Grafiti pēc būtības ir ielu māksla, tātad, lai tā spētu eksistēt šajā formā, to nevar izņemt no tai paredzētās vides.

Taču, ja grafiti mākslas galvenā problēma ir tikai tās atrašanās vietā, proti, uz ielām un sienām, tad kāpēc gan pilsētas varas vīri nav padomājuši par universālu risinājumu? Izmantot daudzsološos, jaunos māksliniekus pilsētvides izskaistināšanai kopīgiem spēkiem? Dažas pilsētas, piemēram, Stokholma Zviedrijā un Bruklinas apkaime ASV ir soli priekšā šāda risinājuma ieviešanā. Tam speciāli paredzētās vietās ir iespējams ieraudzīt pasaules ievērojamākos grafiti mākslas darbus, ko radījuši slavenākie grafiti mākslinieki. Uz šīm sienām savu mākslu ir aicināti izteikt visi gribētāji un entuziasti.

Mūžīgais jautājums par to, vai grafiti ir mākslas veids vai tomēr huligānisma akts, tā arī paliek neatbildēts. Iespējams, to varētu klasificēt kā gaumes jautājumu. Citi uzskata, ka grafiti ir māksla, kas izriet no vandalisma, bet tik un tā pilda mākslas darba funkcijas.

Kas ir grafiti?

Grafiti pēc oficiālās Vikipēdijā atrodamās definīcijas ir raksti, vārdi vai zīmējumi, kas ir prettiesiski uzrakstīti, uzkrāsoti vai ieskrāpēt uz ēkas sienas vai citas virsmas, piemēram, dzīvojamo māju daļas, mūra, žoga, atkritumu konteinera, skursteņiem, elektrības skapjiem utml. Pats vārds “grafiti” ir radies no itāliešu vārda “graffiato”, kas tulkojumā nozīmē “saskrāpēts”. Mākslas vēsturē šis pazīmējums tiek piedēvēts darbiem, kuri radīti iekasot tos uz virsmas. Senos laikos grafiti netika zīmēts tā kā mūsdienās, tas tika iecirsts uz sienām ar asa priekšmeta palīdzību, lai gan ir bijuši gadījumi, kad zīmējumi radīti izmantojot krītu vai ogli.

Visbiežāk grafiti zīmējumi tiek radīti sabiedrībai ļoti redzamās vietās. Mūsdienās grafiti ir ielu mākslas žanrs, to tehniskajai izpildei visbiežāk tiek izmantots marķieris vai dažādas speciālas krāsas bundžu aerosolos. Grafiti mākslinieki izmanto šo mākslas izpausmes veidu, lai publiskajā telpā paustu savu viedokli, pierādītu savu talantu, par to nesaņemot nekādu atlīdzību, arī izdevumus par materiāliem sedz paši mākslinieki. Minētie zīmējumi tiek izpildīti trīs visizplatītākajos veidos jeb stilos: kā autora paraksta zīmējums (“tag”), ķebur-veidīgs uzmetums, kas pēc skata ir ļoti nevīžīgs (“throw up”) vai arī kā pilnvērtīgs, bieži vien grandiozs izmēros, krāsu zīmējums (“piece”).

Atkāpjoties no mūsdienu grafiti atpakaļ vēsturē, var droši teikt, ka to pastāvēšana datējama ar ļoti seniem laikiem, daži no grafiti piemēriem tiek datēti Senās Ēģiptes, Senās Grieķijas un Romas impērijas valdīšanas laikos.

Pirmais zināmais mūsdienu grafiti stila piemērs ir izdzīvojis no senās Grieķijas pilsētas Efezas (mūsdienu Turcijā). Vietējie iedzīvotāji un gidi stāsta, ka tā ir bijusi kā reklāma vietējai prostitūcijai. Šajā grafiti attēlots rokas nospiedumus, kas mazliet atgādina sirds formu, kopā ar pēdas nospiedumu un ciparu. Tiek uzskatīts, ka šis grafiti norāda tuvumā esošo bordelis, savukārt, rokas nospiedumus simbolizē samaksu par pakalpojumu. Savukārt, senie romieši izcirsta grafiti uz sienām un pieminekļiem, daži no šādiem piemēriem Ēģiptē vēl ir saglabājušies līdz pat mūsdienām. Grafiti senajā pasaulē attiecībā uz saturu krietni atšķiras no tā, kāds tas ir mūsdienās. Senajos grafiti ir atspoguļotas mīlestības frāzes un deklarācijas, politiskā retorika un vienkārši domu graudi, atšķirībā no mūsdienu cilvēka vēstījuma par sociālajiem un politiskajiem ideāliem, kas bieži tiek saistīta arī ar hip-hop kultūru.
Arī mākslinieku arsenālā ir citādāki materiāli, kas ļauj sekmīgai izpaust sevi grafiti mākslā. Šodien speciālas krāsas aerosolos ir līdzeklis numur viens grafiti mākslinieku rokās. Ar aerosolu iespējams izveidot dažādu stilu, tehnikas darbus. Aerosola krāsas var iegādāties gandrīz jebkurā krāsu veikalā un to toņi palete ir teju nebeidzama.

Mūsdienu pasaules cilvēki ir pieraduši grafiti mākslu plaši redzēt tieši sabiedriskās un ļoti apdzīvotās vietās, galu galā, tieši atrašanās uz ielas, “ārpus telpām” to padara par grafiti. Tomēr gadiem ejot grafiti ir guvis atzinību no augstās mākslas aprindām, grafiti mākslas sasniegumu nu jau ir izrādīti dažādās galerijās pasaules lielākajās metropolēs – Ņujorkā un Londonā. Šajos pasākumos grafiti mākslinieki par savu darbu saņem atalgojumu, bieži tiek apgādāti ar materiāliem un izpausmes vietu, tas vairs nav nelegāls grafiti. Pat viens no slavenākajiem grafiti māksliniekiem pasaulē – Banksy, ir izrādījis savus darbus tādās galerijās kā Sotheby Londonā. Jā, neskatoties uz viņa absolūto anonimitāte, šis britu mākslinieks ir ieguvusi milzīgu popularitāti arī ārpus savas valsts robežām. Dažas slavenības, piemēram, nesen par šķiršanos paziņojušais pāris Andželīna Džolija un Breds Pits no Banksy ir iegādājušies dažus darbus par vērā ņemamu summu, kas nebūt nav maza.