Grafiti – mākslas veids vai huligānisms?

Jebkurš pilsētvidē dzīvojošais nenoliedzami ir ievērojis krāsainos, provokatīvos un nelegālos zīmējumus uz māju sienām un sētām, kas vienā vārdā tiek kvalificēti kā grafiti. Lai gan lielākā daļa iedzīvotāji vēl joprojām saredz grafiti kā traucēkli, šis mākslinieciskās izpausmes veids gūst arvien lielāku atzinību mākslas pasaulē – arī kā likumīgs mākslas veids. Par to, vai grafiti uzskatāms par mākslu vai par vandalismu, ir izskanējušas vairākas diskusijas un tās turpinās vēl joprojām. Ņemot vērā to, ka grafiti ir pazīstams jau kopš teju aizvēsturiskiem laikiem, debatēm par šo tēmu vajadzētu izbeigties, taču tā tas nav ne tuvu.

Lai vairāk izprastu grafiti, to varētu aprakstīt kā ielu mākslas paveidu, kas parasti ietver, tā saucamo, “ietagošanu” (no angļu vārda “tagging”, tulkojumā – iezīmēt, piezīmēt), grafiti autora parakstu, bet līdztekus tam tiek veidoti arī lielāki un sarežģītāki mākslas darbi uz pilsētvides sienām un sētām. No pašas pirmās grafiti pastāvēšanas dienas, tas tiek uzskatīts kā darbība ārpus likuma. Tādejādi mākslinieki uzņemas lielu risku radot savus autordarbus, kas reizēm beidzas ar minētās personas arestu. Būt “atkritējam”, ārpus likuma un vispārējas bailes tikt pieķertam un arestētam, ir tas adrenalīna dzinulis, ko daudzi mākslinieki uzskata par grafiti kultūras neatņemamu sastāvdaļu. Par to, ka šīs mākslas veids mūsdienu pasaulē vairāk tiek uzskatīts par huligānismu, liecina noķertajiem grafiti māksliniekiem piespriestās apsūdzības un sodi par vandalismu, kas pēc definīcijas ir apzināta un bezjēdzīga citai personai, pilsētai, valstij piederošas kultūras un materiālo vērtību iznīcināšana vai tīša bojāšana. Bet vai māksla ir māksla tikai tad, ja tā ir legāla?

Palūkosimies uz šo jautājumu no cita skatu punkta. Piemēram, ja kāds apzīmējis tev piederošu mājas sienu, visticamāk, ka tu par to nebūsi pārāk laimīgs, jo īpaši, ja tas noticis bez tavas piekrišanas. Nevienam nav tiesību ko tādu darīt bez atļaujas, šinī gadījumā to var kvalificēt kā vandalismu. Bet vai to pašu varētu teikt gadījumā, ja grafiti mākslinieks būtu radījis patiešām aizraujošu grafiti zīmējumu uz citādi pamestas, garlaicīgas, nomācošas mājas sienas pilsētā? Varas iestādēm nenoliedzami būtu absolūti vienalga, vai šis ir Mikelandželo līmeņa zīmējums – ja tas ir ticis uzkrāsots uz kādam piederoša īpašuma bez īpašnieka piekrišanas, tas tiek uzskatīts par vandalisma aktu. Tātad, vai tas nozīmē, ka grafiti var būt māksla tikai tad, ja tā veikta likuma ietvaros? Vai uzgleznots uz audekla un izvietots, teiksim, Parīzes mākslas muzejos pie sienas, grafiti pēkšņi kļūtu par respektablu un iecienītu mākslas formu? Grafiti pēc būtības ir ielu māksla, tātad, lai tā spētu eksistēt šajā formā, to nevar izņemt no tai paredzētās vides.

Taču, ja grafiti mākslas galvenā problēma ir tikai tās atrašanās vietā, proti, uz ielām un sienām, tad kāpēc gan pilsētas varas vīri nav padomājuši par universālu risinājumu? Izmantot daudzsološos, jaunos māksliniekus pilsētvides izskaistināšanai kopīgiem spēkiem? Dažas pilsētas, piemēram, Stokholma Zviedrijā un Bruklinas apkaime ASV ir soli priekšā šāda risinājuma ieviešanā. Tam speciāli paredzētās vietās ir iespējams ieraudzīt pasaules ievērojamākos grafiti mākslas darbus, ko radījuši slavenākie grafiti mākslinieki. Uz šīm sienām savu mākslu ir aicināti izteikt visi gribētāji un entuziasti.

Mūžīgais jautājums par to, vai grafiti ir mākslas veids vai tomēr huligānisma akts, tā arī paliek neatbildēts. Iespējams, to varētu klasificēt kā gaumes jautājumu. Citi uzskata, ka grafiti ir māksla, kas izriet no vandalisma, bet tik un tā pilda mākslas darba funkcijas.

Kas ir grafiti?

Grafiti pēc oficiālās Vikipēdijā atrodamās definīcijas ir raksti, vārdi vai zīmējumi, kas ir prettiesiski uzrakstīti, uzkrāsoti vai ieskrāpēt uz ēkas sienas vai citas virsmas, piemēram, dzīvojamo māju daļas, mūra, žoga, atkritumu konteinera, skursteņiem, elektrības skapjiem utml. Pats vārds “grafiti” ir radies no itāliešu vārda “graffiato”, kas tulkojumā nozīmē “saskrāpēts”. Mākslas vēsturē šis pazīmējums tiek piedēvēts darbiem, kuri radīti iekasot tos uz virsmas. Senos laikos grafiti netika zīmēts tā kā mūsdienās, tas tika iecirsts uz sienām ar asa priekšmeta palīdzību, lai gan ir bijuši gadījumi, kad zīmējumi radīti izmantojot krītu vai ogli.

Visbiežāk grafiti zīmējumi tiek radīti sabiedrībai ļoti redzamās vietās. Mūsdienās grafiti ir ielu mākslas žanrs, to tehniskajai izpildei visbiežāk tiek izmantots marķieris vai dažādas speciālas krāsas bundžu aerosolos. Grafiti mākslinieki izmanto šo mākslas izpausmes veidu, lai publiskajā telpā paustu savu viedokli, pierādītu savu talantu, par to nesaņemot nekādu atlīdzību, arī izdevumus par materiāliem sedz paši mākslinieki. Minētie zīmējumi tiek izpildīti trīs visizplatītākajos veidos jeb stilos: kā autora paraksta zīmējums (“tag”), ķebur-veidīgs uzmetums, kas pēc skata ir ļoti nevīžīgs (“throw up”) vai arī kā pilnvērtīgs, bieži vien grandiozs izmēros, krāsu zīmējums (“piece”).

Atkāpjoties no mūsdienu grafiti atpakaļ vēsturē, var droši teikt, ka to pastāvēšana datējama ar ļoti seniem laikiem, daži no grafiti piemēriem tiek datēti Senās Ēģiptes, Senās Grieķijas un Romas impērijas valdīšanas laikos.

Pirmais zināmais mūsdienu grafiti stila piemērs ir izdzīvojis no senās Grieķijas pilsētas Efezas (mūsdienu Turcijā). Vietējie iedzīvotāji un gidi stāsta, ka tā ir bijusi kā reklāma vietējai prostitūcijai. Šajā grafiti attēlots rokas nospiedumus, kas mazliet atgādina sirds formu, kopā ar pēdas nospiedumu un ciparu. Tiek uzskatīts, ka šis grafiti norāda tuvumā esošo bordelis, savukārt, rokas nospiedumus simbolizē samaksu par pakalpojumu. Savukārt, senie romieši izcirsta grafiti uz sienām un pieminekļiem, daži no šādiem piemēriem Ēģiptē vēl ir saglabājušies līdz pat mūsdienām. Grafiti senajā pasaulē attiecībā uz saturu krietni atšķiras no tā, kāds tas ir mūsdienās. Senajos grafiti ir atspoguļotas mīlestības frāzes un deklarācijas, politiskā retorika un vienkārši domu graudi, atšķirībā no mūsdienu cilvēka vēstījuma par sociālajiem un politiskajiem ideāliem, kas bieži tiek saistīta arī ar hip-hop kultūru.
Arī mākslinieku arsenālā ir citādāki materiāli, kas ļauj sekmīgai izpaust sevi grafiti mākslā. Šodien speciālas krāsas aerosolos ir līdzeklis numur viens grafiti mākslinieku rokās. Ar aerosolu iespējams izveidot dažādu stilu, tehnikas darbus. Aerosola krāsas var iegādāties gandrīz jebkurā krāsu veikalā un to toņi palete ir teju nebeidzama.

Mūsdienu pasaules cilvēki ir pieraduši grafiti mākslu plaši redzēt tieši sabiedriskās un ļoti apdzīvotās vietās, galu galā, tieši atrašanās uz ielas, “ārpus telpām” to padara par grafiti. Tomēr gadiem ejot grafiti ir guvis atzinību no augstās mākslas aprindām, grafiti mākslas sasniegumu nu jau ir izrādīti dažādās galerijās pasaules lielākajās metropolēs – Ņujorkā un Londonā. Šajos pasākumos grafiti mākslinieki par savu darbu saņem atalgojumu, bieži tiek apgādāti ar materiāliem un izpausmes vietu, tas vairs nav nelegāls grafiti. Pat viens no slavenākajiem grafiti māksliniekiem pasaulē – Banksy, ir izrādījis savus darbus tādās galerijās kā Sotheby Londonā. Jā, neskatoties uz viņa absolūto anonimitāte, šis britu mākslinieks ir ieguvusi milzīgu popularitāti arī ārpus savas valsts robežām. Dažas slavenības, piemēram, nesen par šķiršanos paziņojušais pāris Andželīna Džolija un Breds Pits no Banksy ir iegādājušies dažus darbus par vērā ņemamu summu, kas nebūt nav maza.