Vai grafiti vandālisms un sociālo tīklu uzbrukumi ir pieskaitāmi vienai kategorijai?

Kāds ir īstais iemesls cilvēku nodarbei ar grafiti mākslu? Izdemolēt kaut ko? Vai varbūt censties nodot kādu ziņu sabiedrībai? Jebkurā gadījumā grafiti ir vairumā gadījumu bijusi dusmu izpausme vai neapmierinātība ar sabiedrībā notiekošo. Grafiti tāpat kā citas publiskā vandālisma izpausmes pamazām izmirst imprumuturi rapide online, jo cilvēki lai mūsdienās izteiktu dusmas, vai savu viedokli vēršas pie sociālajiem tīkliem.

Kāds policists Amerikas savienotajās valstīs ir izteicieties, ka jaunieši šobrīd savas dusmas vai vardarbīgos komentārus izsaka sociālajos tīklos kā Facebook un Twitter nevis apķēpā ēku sienas. Līdz ar sociālo tīklu parādīšanos, ielu vandālisms ir mazinājies un grafiti ir tiešām atkratījies tā sacīt no savas nepatīkamās slavas un atguvis savas pozīcijas kā nopietni uztverams mākslas veids. Kuram gan patīk slikti veidoti grafiti uz savas mājas sienām? Nevienam taču, tātad varam priecāties par to ka vandālisma fāze uz ielām vairs nav tik liela, un nav jāuztraucas par kāda jaunieša dusmu izrādīšanu ar krāsas flakonu uz jūsu mājas sienas. Atgriežoties pie sociālajiem tīkliem, sociālie tīkli ir aizstājuši grafiti kā domu izteikšanās viedoklis un likt visiem dzirdēt par to kas notiek jūsu kompleksajā galvā. Protams, vairs nav jātvarsta jaunieši uz ielām, bet tagad grafiti tīrīšanas vietā jācīnās ar uzbrūkošiem tekstiem internetā un jauniešiem kurinot naidu vienam pret otru. Aptuveni 3 mēnešu laikā šogad, ap 10 tūkstošiem gadījumu ir notikuši kur jaunieši ir ar saviem vārdiem aizvainojuši kādu cilvēku novedot līdz vel nopietnākām sekām. Lai gan nenotiek fiziski bojājumi mūsu materiālajām ēkām, cilvēku naida kurināšana ir vel trakāka problēma par to, jaunieši ārā no mājas neiet tik pat kā līdz ar to sākas strīdi un citas problēmas virtuālajā pasaulē.

Tātad vai varam teikt ka grafiti ir noiets etaps pateicoties internetam? Iespējams, bet tā neuzskata britu ielu mākslas eksperts Sems Rouds. Pēc viņa vārdiem tradicionālā grafiti un ielas māksla ir vel joprojām ir liela daļa no sabiedrības, kad viņam uzdots jautājums par sociālajiem tīkliem viņš uzskata, ka tas grafiti tikai palīdz izplatīties, jo sociālie tīkli palīdz izplatīt mākslas attēlus daudz ātrāk un izplatīt darbus lielākai auditorijai. Kā arī viņš piebilst, ka Twitter palīdz paplašināt grafiti ziņojumus, visiem kas pasaulē vēlas zināt vairāk par grafiti nav fiziski jāatrodas tam blakus, lai to redzētu un izbaudītu.

Daudzi cilvēki arī uzskata, ka teiktais internetā neatbilst viņu īstajam viedoklim un ka viņi ir pavisam savādāki runājot ar cilvēku aci pret aci. Līdz ar to nonākam pie punkta vai grafiti ir tiešs domu un protesta izteikums vai vienkārša māžošanās? Puse uz pusi, jo domas parasti ar grafiti bija izteiktas caur zīmējumiem, kamēr sociālajos tīklos dominē konkrēti uzbrukumi un vārdu izpausmes, vai abus var pieskaitīt pie viena un neuztvert visu nopietni jo tie tikai ir zīmējumi un tikai vārdi? Tas gan ir katra paša ziņā, bet kā jau iepriekš tika minēts grafiti sevi atsvešina no vandālisma kategorijas, kamēr sociālo tīklu uzbrukumi palielinās. Anti sociālā uzvedība ir anti sociāla uzvedība credit doar cu buletinul, vienalga vai tā notiek tiešsaistē vai uz ielas un policijai vajadzētu koncentrēties uz abiem nevis tikai apturēt fiziskus bojājumus, dažreiz mentālie uzbrukumi ir vel traumējošāki. Būsim saudzīgi gan uz ielām gan tiešsaistē.