Vai veidot grafiti ir nelegāli vai tomēr tam vajadzētu būt atļautam?

Grafiti māksla no sabiedrības saņem sliktu reputāciju, tādēļ ka grafiti un to mākslinieki parasti ir pieskaitāmi pie vandāļiem un demolētājiem. Bet māksla ar pūšamo krāsu var būt patiešām veiksmīga un kreatīva, kamēr tā ir iedvesmota , jeb kā Somi saka “pikavippi heti” un atļauta, tā var būt tiešām visoriģinālākā no visiem ielu mākslas veidiem. Bet kādēļ sabiedrībā ir tāda stigma pret grafiti un to veidotāji pielīdzināti noziedzniekiem?

Viena vai savādāka iemesla dēļ sabiedrībā ir uzskats, ka grafiti mākslinieki ir iemetami tādā pašā klasē kā zagļi vai citi ļaundari. Jautājums rodas, no kurienes ir sācies tāds stereotips jo sabiedrība vai nu negrib, vai arī necenšas saprast šo abstrakto mākslu. Tāds uzskats ir radies, jo šiem māksliniekiem nav kur izpausties, grafiti būdama ielu māksla prasa ēku sienas vai kādus citus objektus lai varētu izveidot kādu mākslas darbu, līdz ar to sabiedrība un policija īpaši liedz iespēju šādiem pasākumiem notikt. Tātad rodas aizliegtā augļa efekts un šie jaunieši parasti to dara tik ilgi līdz tiek pieķerti un tas tiešām nav vandālības akts, tas ir kliedziens pēc saprašanas. Grafiti mākslai nav vienmēr jābūt kādam lamu vārdam uzpūstam uz vietējās dzīvojamās ēkas, šī māksla var būt arī ļoti kvalitatīva un apbrīnojama. Lielākās valstīs kā Vācijā, Norvēģijā un citur šiem māksliniekiem ļauj apstrādāt ēkas un pat viņiem samaksā par to. Tā tas notiek, jo kvalitatīvi grafiti zīmējumi mājas padara interesantākas un netradicionālas, kas ir lieliski! Ieguvēji reāli ir visi, ēka ir skaistāka, māksliniekiem ir kur izpausties, policija var koncentrēties uz tiešām svarīgu ļaundaru ķeršanu. Šobrīd jau šī stigma ir mazinājusies līdz ar paaudžu maiņu un šādi projekti tiek atļauti vairāk, bet tomēr grafiti tiek pieskaitīts pie vandālisma.

Sauksim lietas īstajos vārdos, vandālisms ir pretlikumīgs. Krāsošana publiski vai uz privātīpašuma lai arī cik māksliniecisks tas būtu var šo cilvēku ātri vien nogādāt nepatikšanās. Dažreiz ar soda naudu, dažreiz pat ar cietuma sodu un tas liekas nereāli, bet daudzreiz problēma slēpjas tajā, ka vienkārši šiem jauniešiem trūkst informācijas, kur nodarboties ar šādu mākslu. Lielpilsētās jau risina šo problēmu izveidjot grafiti pulciņus un ļaujot jauniešiem brīvā nodabā darboties ar krāsas flakoniem un darīt to uzraudzībā un pavisam legāli.

Šie jaunieši tiek uzskatīti par pabirām un kā viņi uzdrīkstas apķēmot mājas ar saviem flakoniem, bet kad gleznotāji apzīmē sienas, vai lieto citus abstraktās mākslas paņēmienus tas liekas normāli visiem. Tieši tas arī parāda, ka sabiedrība nosaka kas ir pieņemami un kas nē, bet īstenībā šie ielu grafiti veidotāji ir sava veida mākslinieki un mākslas orientēti cilvēki, tikai glezniecības, vai veidošanas vietā viņi izrāda savu mākslu ar krāsu flakonu palīdzību. Protams, dažos gadījumos šie grafitī pūtēji var būt ar vandālisma orientēti, bet tos var viegli atšķirt no īstajiem māksliniekiem kuri veido tiešām detalizētus zīmējumus nevis raksta frāzes vai savus vārdus uz sienām, kas tiešām ir nevajadzīgi. Īsumā šī raksta jēga ir tāda, ka ir nepieciešams radīt vietas kur šiem māksliniekiem darboties tādējādi atrisinot daudzas problēmas vienlaicīgi, jo ja sabiedrība turpinās šos māksliniekus noniecināt viņi turpinās pretrunīgi pretoties un speciāli apķēzīt mājas ar nevērtīgiem ķeburiem. Atbalstīsim visus māksliniekus nevis tikai tos kuri atrodas mākslas galerijās.

Paldies par finansiālo atbalstu blogam no mūsu draugiem Somijā – Ahoi / koroton laina!